Iznāca vairākas reizes aizbraukt uz pilsētu. Ar katru reizi vizītes bija arvien labākas, mazāk bailes mani pārpildīja.

Parādījās jauns hobijs — sāku likt puzles. Tas man palīdz novērst domas no sliktā un izraisīja pozitīvas emocijas.

Vakar ilgi strādāju ar lāpstu, kas bija nogurdinoši, bet tajā pašā laikā atstāja pozitīvas sajūtas.

Man skriešana nekad nepatika, bet tagad es jūtu, ka es varu

Gribēju Jums pateikt lielu paldies, Jūs darat nozīmīgu darbu un ar lielu atdevi.

Gribu pateikties arī par Jūsu veltīto laiku un atbalstu, kas bija tik ātrs burtiski Jūs SMS lasījāt uzreiz kā nosūtīju.

Sveiki. Jā, šodien jūtos labi. Esmu iemotevējusies no Jums un nolēmu labdarības ietvaros nosūtīt vēstulīti personai, lai to iepriecinātu. Liels paldies Jums!

Šonedēļ es biju pārvarējis savas bailes. Atvēru tumšo, baiso skapi un pierādīju sev, ka tajā nav nekādi briesmoņi.

Kopumā, neskatoties uz grūto nedēļas sākumu, pozitīvie notikumi nedēļas beigās pārspēja visu negatīvo!

Esmu lepna par to, ka es spēju savas trauksmainās sajūtas nobremzēt un atcerēties, ka man ir jādomā par sevi un savu labsajūtu nevis par citiem, un atslābināties, kā rezultātā man trauksmes neizplūda vienā veselā trauksmē, kas varētu ilgt ilgāk nekā pāris minūtītes dienā. Esmu par to ļoti lepna, jo agrāk man tas neizdevās.

Es jūtu, ka daudz ko sāku uztvert pozitīvāk

Labrīt!

Jūtos labi. Brīvdienas arī bija ļoti foršas. Mēģinu darboties un pildīt uzdevumus. Pēc rīta rituāla jūtos ļoti labi, liekas ka uzreiz labāks noskaņojums.

Esmu priecīga par to, ka situācijās kas nav patīkamas, es atrodu pozitīvo, kas arī atklājums man, agrāk tas man nesanāca.

Es sāku pārliecināties, ka man vairs nav no kā baidīties un ka es varu normāli funkcionēt kā jebkurš cilvēks.

Šī ir bijusi mana labākā nedēļa pēc ļoti ilga laika.

Brauciens uz veikalu arī uzlaboja garastāvokli, jo tas nemaz nebija biedējošs un deva man cerības un miera sajūtu. Pat bija interesanti.

Vēl ir ineteresanti ka man tagad vairāk neprasās gulēt ļoti daudz un ja es aizeju vēlu, es vienalga pamostos diez gan agri. Jo agrāk es varēju nogulēt līdz 12:00

Esmu laimīga, jo jūtu, ka manī tomēr ir daudz pozitīvisma.

Man patika, ka es pētot savas emocijas, saskatīju to, ka man lielākoties ir labs noskaņojums.

Tavu brīnišķīgo grāmatu izlasīju vienā elpas vilcienā! Teikšu tā – šī ir viena no retajām grāmatām, kura ir uzrakstīta GODĪGI.

Otru tādu laikam nemaz neesmu lasījusi. Zinu, cik ievainojams var būt atklāts godīgums, tāpēc ļoti lepojos par Tevi, Tavu iekšējo un ārējo spēku un gaismu! Sākot lasīt, viens no maniem iekšējiem uzstādījumiem bija “izslēgt visu ko zinu par Tevi” un otrs, neko negaidīt, ņemt pretī to ko izlasīšu, sajutīšu un ieraudzīšu. Īpašā un skaistā bija daudz…

Daudz jauna par Tevi, par Tavu drosmi, mērķtiecību un to ceļa veidu kuru esi gājusi lai nonāktu šodienā.

Par Tavu aicinājumu un spēju to realizēt var teikt ka “peldēju laimes upē”.

Tavas mammas stāsts mani personīgi ļoti aizkustināja. Tā nu “sagadījās” ka šo sadaļu lasīju dienā, kad manas mammas zaudējuma cipars jau rādīja 13 gadus. Jā, raudāju un “mētājos” starp Taviem aprakstītajiem notikumiem, Tavām sāpēm, cīņu, izmisumu un savu lielo zaudējumu… (Man reiz jautāja vai es varot viegli saraudāties. Atbildēju ka nē, tad tam ir jābūt ļoti lielam iemeslam). Piedod, bet vairākas lapaspuses grāmatā ir pilnīgi slapjas. Iemesls bija dubult liels. Uzzināju arī jaunas šķautnes par “Tavu draudzeni” - veģetatīvo distoniju, kas tikai apstiprina pētījumus, ka ķermenis nav atdalāms no prāta(visos līmeņos) un no domām kuras domājam (vai tās pašas domājas).

Mūsu ķermenis nekad nemelo un tas, ka šis fakts tik bieži (gandrīz vienmēr) tiek izslēgts no mūsu apziņas vai netiek pieņemts nemaina tā esamību. Tava ceļa stāsts ir par un ap to. Un pilnīgi piekrītu, ka šo slimību neviens nespēj izprast kamēr pats ar to nav saskāries. Arī es, cenšoties cilvēkiem tajā palīdzēt varu tikai “teoretizēt” par to kā tas ir un man atliek paļauties uz augu spēju līdzsvarot domu, prāta un ķermeņa haosu ko tā izraisa.

Paldies Tev par tik nepastarpinātu un daudzšķautņainu ceļa stāstu. Paldies Tev par godīgumu.

p.s. Vēl mazliet labā – bildes ir fantastiskas, to dizaina noformējums un grāmatā ieturētā kopējā stilistika izcila! Līga, turpini mīlēt un mīļot savas domas, prātu un ķermeni. Tu drīksti būt maiga pret sevi un reizē izaicinoša – turi šajā iespējamu līdzsvaru!

Šo nedēļu novērtēju un uztveru kā nozīmīgu pieredzi, kas parāda, ka laikus uzklausot savu organismu tas ļauj atgūties ātrāk un neieslīgt trauksmes režīmā.

Esmu pateicīga, ka Tev bija laiks pabūt ar mani uz telefona līnijas, kad man bija grūtsirdība un bija nepieciešams kāds ar ko parunāties, vienkārši tāpat.

Paldies, Līga, ka Tu esi!

Ja Tu man nebūtu motivējusi celties un darīt, tad diez vai es šobrīd būtu tur, kur esmu. Būtu padevies! Šo mūsu sarunu atceros, kā šodien.

"Līgiņ, Tevi pats Dievs pie mums ir atsūtījis"

Līga, tikai Tu mani saproti, kā es patiesībā jūtos, jo mani mājinieki to nesaprot. Trauksmes brīžos palieku viena un nesaprasta.